Proaktīvi vēršoties pret Latvijai nedraudzīgiem medijiem, Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus noteikumos, kas precīzāk regulēs kārtību, kādā tiek akreditēti masu informācijas līdzekļu žurnālisti. Žurnālistu profesionālā organizācija, ar kuru konsultējoties izmaiņas tapa, pret tām iebildusi, taču, nesagaidot valdības pretimnākšanu, tā labticīgi, līdzšinējā pieredzē balstoties, cer, ka pret varai netīkamiem žurnālistiem jaunā kārtība netiks vērsta, vēsta NRA.lv.
Darbs pie grozījumiem akreditācijas kārtībā aizsākts jau 2017. gada vasarā, jo, informatīvās telpas drošības vārdā grozot likumu par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem, tajā iekļāva normu, kas nepieciešamības gadījumā ļauj pieņemt lēmumu par akreditācijas atteikšanu.
Valsts kanceleja skaidro, ka grozījumi noteikumos nepieciešami, lai mazinātu risku, ka masu informācijas līdzekļi, to pārstāvji vai personas, kuras par tādiem uzdodas, izmanto žurnālista tiesības un brīvības pretēji to mērķim vai neievēro noteikto akreditēšanās kārtību.
Skaidrojums sasaucas ar vienu no Valsts prezidenta Egila Levita identificētajiem tiesiskuma ienaidniekiem – tiesību ļaunprātīga izmantošana. «Tiesību ļaunprātīga izmantošana ir tas, ka cilvēki atsaucas uz savām tiesībām, bet ļaunā nolūkā [..], teiksim, nāk kāds cilvēks un norāda – šīs ir manas tiesības, tad tiesnesis var konstatēt, ka jūs izmantojat šīs tiesības ļaunprātīgā nolūkā, un tādā gadījumā šīs tiesības nedrīkst tikt izmantotas. Šis ir, man šķiet, vēl samērā jauns aspekts, ko mūsu tiesu sistēma vēl nav īsti apsvērusi,» jaunā gada pirmajā svinīgajā Satversmes tiesas sēdē, uzrunājot tiesnešus, pauda Valsts prezidents.
Atklāti tas netiek teikts, taču jaunā akreditēšanas kārtība varētu tikt vērsta pret tādiem medijiem, kas, izmantojot savu statusu, iegūst valsts iestāžu un dienestu akreditācijas, bet ar to palīdzību iegūto informāciju izkropļo, lai pielāgotu Latvijai nedraudzīgas propagandas izplatīšanai. Kā zināms, šādā rīcībā bieži tiek vainots prokremliskais interneta medijs Sputnik, kas nereti ne tikai sagroza faktus, bet arī vēsta patiesībai pilnībā neatbilstošu informāciju. Arī dažiem Krievijas Federācijas telekanāliem, kas sižetus gatavo uz vietas Latvijā, tiek pārmesti līdzīgi nodarījumi.
Ārvalstu žurnālistus Latvijā akreditē Ārlietu ministrija. Tās preses sekretārs Jānis Beķeris apliecināja, ka līdz šim ministrija nav atteikusi neviena žurnālista akreditāciju. Īpašos gadījumos tā izsniegta uz laiku, kas īsāks par gadu, bet nosaukt konkrētus medijus, kuru pārstāvjiem izsniegta īsāka termiņa akreditācija, J. Beķeris nevēlējās.
Spēkā esošā noteikumu redakcija paredz gadījumus, kad akreditētājinstitūcija ir tiesīga apturēt vai anulēt, bet ne atteikt, akreditāciju. Tādēļ, sekojot laika diktētajiem noteikumiem, grozījumos paredzēta niansētāka pieeja – kritēriju kopums, kas akreditētājinstitūcijai nodrošina pamatotākas iespējas izvērtēt pārstāvju akreditācijas pieteikumus, kā arī piešķir tiesības, neuzliekot to par pienākumu, nepieciešamības gadījumā atteikt akreditāciju vai apturēt, vai anulēt piešķirto akreditāciju.
Turpmāk noteikumi arī paredzēs, ka akreditētājinstitūcija ir tiesīga atteikt akreditāciju, ja tiek konstatēti rupji profesionālās ētikas normu pārkāpumi, apdraudējums valsts drošībai vai konstatēts, ka medijs vai tā pārstāvis aicina vērsties pret Latvijas neatkarību, izplata priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, sludina klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju vai veic darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida izraisīšanu.
Savukārt apturēt vai anulēt akreditāciju varēs, ja kompetentās institūcijas konstatējušas, ka mediju pārstāvis akreditāciju izmanto mērķiem, kas nav saistīti ar masu informācijas līdzekļa darbību, pārstāvis rupji pārkāpis profesionālo ētiku vai konstatēts, ka pārstāvis apsūdzēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar viņa profesionālo darbību, kā arī institūcijas konstatējušas apdraudējumu valsts, amatpersonu vai iestāžu apmeklētāju drošībai.
Noteikumu grozījumi tapa sadarbībā ar Latvijas Žurnālistu asociāciju, kura ilgstoši iebildusi iecerei, jo saskatījusi iespēju, ka tie var tikt nepamatoti vērsti pret varai netīkamiem žurnālistiem.
«Diskusija bija gara. Piemēram, gari diskutējām, kā pārbaudīt ētikas pārkāpumus, ar kādām metodēm to darīt. Mēs strādājām divus gadus un katru reizi iebildām, bet mūs katru reizi mierināja, ka šie noteikumi domāti izteikti smagiem gadījumiem. Mums likās, ka mūs saprot,» saka asociācijas valdes priekšsēdētāja Arta Ģiga.
Viņa sola, ka žurnālistu kopiena rūpīgi sekos, lai šie noteikumi netiktu vērsti pret varai «nevēlamiem» žurnālistiem. «Mēs esam diezgan spēcīga žurnālistu kopiena,» atgādina A. Ģiga un piebilst – izslēgt, ka jaunos noteikumus izmantos ļaunprātīgi, nevar, bet asociācija skaidru nodomu tam nav.
Jānis Lasmanis