Zināms, ka mūsdienu globalizācijas laikmetā ātri izplatās ne tikai informācija, bet arī tendences, kas atspoguļojas visdažādākajās jomās, piemēram, mākslā, mūzikā, arhitektūrā, dizainā, bet ir jēdzieni, kas jau pašā to būtībā norāda uz unikalitāti un nepakļaušanos tendencēm, un viens no šādiem piemēriem ir identitāte.
Kā jebkurai personībai, arī katram zīmolam ir sava identitāte – sava koncepcija, vērtību sistēma un tēls, pēc kā mēs konkrēto kompāniju atšķiram no visām pārējām. Veidojot zīmola identitāti, ir svarīgi uzsvērt atšķirīgo un unikālo, nevis meklēt līdzības ar citiem. Taču bieži vien zīmoli cenšas līdzināties citiem veiksmīgiem pasaules piemēriem, vēlēdamies viņu panākumus un atpazīstamību attiecināt arī uz sevi. Protams, zināmā mērā, tas spēj sniegt atpazīstamību, taču savā būtībā šādam zīmolam nav savas identitātes.
Viens no zīmola identitātes veidotājiem ir tā simboliskais apzīmējums jeb logotips, kas reprezentē kompāniju un kalpo par tā atpazīstamības zīmi. Logotipam ir jānes vēstījums, kas atspoguļo zīmola būtību, tādēļ, izstrādājot logo konceptu, sākotnēji ir jādomā par tā saturu, nevis vizuālo noformējumu.
Tendence vai “aizlienēta” identitāte?
Piemēram, gaumīgā Cēsu restorāna “Izsalkušais Jānis” logotipa pamatā ir līdzīga vizualizācija kā Barselonas restorāna “Secrets del Mediterrani” logotipā. Konceptuāli, iespējams, logotipi atšķiras, taču vizuāli tie ir ļoti līdzīgi. Vai tā ir tendenču ietekme, vai tomēr zīmoli, iedvesmojoties tēla radīšanai, par piemēru mēdz ņemt citu kompāniju identitāti?
Līdzīgas iezīmes ir manāmas arī digitālās aģentūras Lost Boys logotipā un arī citos pasaules piemēros, kas lieku reizi atgādina mums par globalizācijas visaptverošo ietekmi identitāti.
Foto: josef.stuefer/https://www.flickr.com/photos/josefstuefer//https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/