Jūlija vidū stājušies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Jaunie likuma grozījumi stiprina Latvijas mediju telpu un iezīmē ceļa karti sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
Likuma grozījumi paredz sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa izmaiņas, paredzot to iziešanu no reklāmas tirgus 2021.gadā un nodrošinot sabiedriskajiem medijiem atbilstošu finansējumu, kas saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem veido aptuveni 14 miljonus eiro gadā. Likuma grozījumos ir noteikts, ka ar NEPLP atļauju sabiedriskā pasūtījuma ietvaros sabiedriskie mediji ir tiesīgi sniegt jaunus papildu pakalpojumus neatkarīgi no to piegādes un finansējuma veida, tostarp interneta vidē.
Lai apzinātu informāciju par elektronisko plašsaziņas līdzekļu patiesajiem īpašniekiem, jaunie likuma grozījumi elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem nosaka pienākumu atklāt savus patiesos labuma guvējus. Šā pienākuma izpilde veicama apraides un retranslācijas atļaujas saņemšanas, un paziņojuma par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanas ietvaros. Gadījumos, ja mainās elektroniskā plašsaziņas līdzekļa, kuram izsniegta apraides, retranslācijas atļauja vai kurš paziņojis par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu, patiesais labuma guvējs, elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz NEPLP informāciju par patiesā labuma guvēja maiņu. Savukārt tiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas jau ir saņēmuši apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai paziņojuši par pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanu ir noteikts pienākums līdz 2018.gada 31.decembrim iesniegt NEPLP informāciju par tā patieso labuma guvēju.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumi paredz arī izmaiņas programmu veidošanas vispārīgajos noteikumos nosakot, ka fakti un notikumi raidījumos jāatspoguļo ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti un informatīvi dokumentālajos un ziņu raidījumos fakti jāatspoguļo tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju.
Tiek precizēti arī programmas valodas jautājumi. Likuma grozījumi definē programmas pamata audiovalodu un valodas celiņa jēdzienu. Likuma grozījumi nosaka, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu pamata audiovaloda un programmas formāts nav maināma apraides atļaujas darbības pamatnosacījumu sastāvdaļa izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņā, savukārt valodas celiņš apraides atļaujas darbības laikā ir maināms.
Jaunie likuma grozījumu arī nosaka tiesības NEPLP pieņemt lēmumu, ar kuru tiek ierobežota piekļuve tām Latvijā pieejamām mājaslapām internetā, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas, liedzot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Papildus tam, NEPLP savā mājaslapā internetā uzturēs un aktualizēs šo domēna vārdu sarakstu. Šī likuma grozījumu daļa stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī, nodrošinot to īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
Likuma grozījumi arī nosaka galalietotājiem bez maksas pieejamo programmu retranslācijas pienākumu (must carry princips) dažādās platformās. Likuma grozījumi paredz, ka pienākums nodrošināt sabiedrisko un komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmas, kuras galalietotājiem ir pieejamas bez maksas, attieksies ne vien uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, bet uz visiem televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzējiem. Savukārt satelīta pakalpojuma sniedzējiem ir paredzēta atvieglota kārtība, paredzot, ka programmu izplatīšanas sniedzējam nav pienākums nodrošināt attiecīgās programmas izplatīšanu, ja izmaksu gadījumā komerciālais nacionālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nesedz satelīta signāla nodrošināšanas izmaksas.