Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 29.maijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu, veicināt kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī noteikt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeļa izmaiņas un to iziešanu no reklāmas tirgus.
Saskaņā ar ierosinājumu programmu veidošanas vispārīgos noteikumus plānots papildināt ar neitralitātes un precizitātes principu, kā arī noteikt pienākumu informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju un samazinātu faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu. “Naidīgas un safabricētas informācijas, kura parādās arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, ierobežošana ir nacionālās drošības jautājums,” pēc sēdes uzsvēra Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Ar likuma grozījumiem paredzēts paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkcijas. Ja kāda no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīm būs ierobežojusi konkrētas televīzijas programmas uztveršanu attiecīgajā dalībvalstī, konstatējot, ka tā kurina naidu, NEPLP, secinot, ka minētie pārkāpumi ir izdarīti arī Latvijā, būs tiesīga arī mūsu valstī noteikt ierobežojumu. Pirms lēmuma pieņemšanas NEPLP pienākums būs izvērtēt ārvalsts lēmuma samērīgumu, lietas apstākļus un pierādījumus, kā arī uzklausīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pārstāvju viedokli.
Tāpat likumprojekts paredz, ka NEPLP organizēs galalietotājiem bezmaksas apraidē izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu, slēdzot līgumu ar akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC). LVRTC ar zemes raidītājiem var nodrošināt televīzijas programmu izplatīšanu 99,6 procentos Latvijas teritorijas un sasniegt 99,9 procentus Latvijas iedzīvotāju, neradot mājsaimniecībām papildu slogu. Šāda pakalpojuma nodrošināšana ir stratēģiski svarīga valsts informatīvajai drošībai, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Grozījumi paredz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu iziešanu no reklāmas tirgus visās platformās no 2021.gada. Viens no sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālās neatkarības nodrošināšanas pamatiem ir garantēts un neatkarīgs finansējums, norāda likumprojekta autori. Likumprojektā iekļauti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kuros reklāmu izvietošana būs pieļaujama, piemēram, attiecībā uz kultūras un sporta pasākumiem.
Lai risinātu problēmu ar valstī nelicencētu televīzijas pakalpojumu izplatīšanu, likumprojekts paredz piešķirt NEPLP tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kuras retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas. Tāpat plānots, ka NEPLP uzturēs publiski pieejamu minēto tīmekļvietņu datubāzi, teiks likumprojekta anotācijā.
Lai panāktu elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju pārredzamību, likumā paredzēts plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem noteikt pienākumu tos atklāt. Patiesā labuma guvēju varēs norādīt, saņemot retranslācijas atļauju.
Cilvēktiesību komisija lēma lūgt Saeimu grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā iekļaut 31.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pieņemt arī pirmajā lasījumā, kā arī noteikt likumprojektam steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja I.Laizāne.