Daudzi pārtikas nozares darbinieki pēc vairāku gadu desmitiem redzot, kā pārtikas nozarē ēdiena pārpalikumi tiek izšķiesti arvien vairāk, sāk mainīt savu stratēģiju- pārdot ne tik ierasti vizuāli skaistus augļus un dārzeņus, bet joprojām garšīgus un to vislabākajā stāvoklī.
Miljoniem tonnu ēdiena tiek izmests ekonomiski attīstītās valstīs tikai tāpēc, ka šī pārtika neatbilst vizuālajiem standartiem, kas atbilst lielveikalu normām. Pārtikas industrija ir sākusi meklēt veidus, lai samazinātu šo tendenci.
Šobrīd tādās pilsētās kā Pitsburgā un Parīzē, daži no šiem ne tik perfekta izskata produktiem ir atraduši savu vietu veikalos. Tāpēc, ka tie neatbilst pieņemamiem vizuālajiem standartiem (plankumaini apelsīni, mazi āboli, augļi, kam vēl jānogatavojas), tie arī tiek pārdoti ar lielu atlaidi, un pārsteidzošā kārtā cilvēki tos patiesi arī iegādājas.
Kopā ar ūdeni, mēslojumu, enerģijas patēriņu un citiem resursiem, pārtikas atkritumi aizņem ārkārtīgi lielu daļu no vides izmešiem. Amerikas Savienotajās valstīs katru gadu netiek apēsts 40 procenti no ēdiena, kas sastāda 162 miljardu dolāru. Neapēstās pārtikas ražošanas, pārstrādes un transportēšanas cenas arī saistītas ar lielu ūdens patēriņa izmantošanu Amerikā, kā arī 4 procentus no naftas patēriņa summas – dati no Dabas resursu aizsardzības padomes un ReFed anti-atkritumu koalīcijas.
“Nav nekas nejēdzīgāks kā lauksaimnieks, kurš audzē pārtiku un tad to izmet,” stāsta Gajs Poskits (Guy Poskitt), burkānu un pastinaku lauksaimnieks no Jorkšīras. “Patērētāji necieš atkritumus, un kā lauksaimniekiem mums ir jācīnās ar šīs situācijas radītajām problēmām. Pārdodot ne perfekta izmēra un lieluma produkciju, lielā problēma par ēdiena izmešanu atrisinātos,” turpina Poskits (Poskitt).
Bieži vien vizuāli ne tik pievilcīgus augļus vai dārzeņus nemaz nevar atšķirt no tiem, kurus esam pieraduši redzēt veikalos- šie standarti ir tik sīki, ka patiesībā ēdiena izmešana šķiet nejēdzīga.
Dana Gundera (Dana Gunders)- ēdiena un lauksaimniecības eksperte dabas resursu aizsardzības jautājumos Sanfrancisko atgādina, ka augļu lauksaimnieks, kurš katru nedēļu ražo ap 200 000 mārciņu persiku un plūmju, apmēram 90 000 kilogramu no tiem nevar pārdot un par lielāko daļu no tiem nemaz īsti nav skaidrs, kāds tam iemesls.
Skatot šo visu tēmu no rūpniecības perspektīvas, kura lauksaimniecība ieņem būtisku lomu bagātajās valstīs, un ēdiens tiek pārvests vairāku tūkstošu kilometru attālumā, kopumā tas izraisa lielu atkritumu patēriņu. Ēdienu var tirgot ievērojot stingrus kritērijus- lai konkrētais auglis vai dārzenis atbilst izmēru normām, lai to var ielikt kastēs un līdzīgi.
Tomēr ir pāris lietas, kas var mainīties. Francijā ir vesela veikalu ķēde (Intermarché), kas tirgo augļus un dārzeņus ar 30% atlaidi jau kopš 2014.gada, ar sociālo mediju kampaņu palīdzību reklamējot to, cik slikti ir izmest labu pārtiku. Tas sākās kā mazs pētījums, kas ir ievērojami audzis.
Arī Lielbritānijas lielveikalos piedāvā ne tik ideāla paskata burkānus, kartupeļus, sīpolus un citus dārzeņus un augļus. Tas palīdzējis novērst simtiem tonnu lieki izmesta laba ēdiena.
Ēdiena izšķiešanas cīņa saistīta ar klimata izmaiņām. Papildus izmantotajiem resursiem, kas nepieciešami, lai izaudzētu pārtiku, izmestā pārtika rada metānu- spēcīgu siltumnīcefekta gāzi.
Lauksaimniecības departamenta dati liecina, ka Amerikas Savienotajās valstīs 66 miljoni tonnu ēdiena tiek izšķiesti. Eiropai ir ļoti līdzīgi rādītāji.
Nabadzīgās valstīs, kur iedzīvotāji varētu vien sapņot par ēdienu, kuru citās valstīs izmet ārā, lielākoties ēdiena izmešana saistīta ar to, ka infrastrukūra neatbilst ēdiena uzglabāšanas iespējām.
Nevajadzētu dzīvot vispieņemtā standartu idejā. Ja dārzeņu un augļu veikali piedāvās arvien lielāku dažādību to sortimentā, arī patērētāji to akceptēs un ēdiena izšķiešanas problēmas mazināsies.
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/