Ieklausoties nozares speciālistos, likumdevējs piekritis, ka iecere izvērst cīņu ar Krievijas propagandu, ierobežojot krieviski raidošo televīzijas kanālu skaitu pakalpojuma sniedzēju pamatpaketēs, vēlamo rezultātu nenesīs un no likumprojekta svītrota.
Savukārt Vienotības radītais alternatīvais risinājums, kas paredz citu Eiropas Savienības dalībvalstu atzinumus iesaistīt lēmumu pieņemšanā Latvijā, pagaidām vieš pārāk daudz neskaidrību.
NRA.lv jau vēstīja, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas paspārnē tika radīts likumprojekts, kas paredzēja, ka televīzijas kanālu pamatpaketēs nedrīkstētu būt vairāk par desmit procentiem TV kanālu, kas neraida kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām.
Nozares eksperti brīdināja, ka, ieviešot šo normu, tiktu panākts pretējs rezultāts – patērētājam nebūtu iespējams skatīties Kremļa propagandu atspēkojošu saturu, jo šādi televīzijas kanāli ir mazāk pieprasīti, bet komersants peļņas nolūkos vienmēr spiests skatītājam piedāvāt to, ko viņš vēlas redzēt.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti šos argumentus, šķiet, ir sapratuši un no likumprojekta izņēmuši. Tagad piedāvā pastāvošo kārtību, kādā, piemēram, naida runu izplatošu kanālu Latvijā var aizliegt retranslēt, ar normu, kas šo procesu padarītu ātrāku.
Likumprojekta autori vēlējās ar likumu noteikt, ka ne ES dalībvalstu valodās translējošajiem telekanāliem jāatrodas paketes beigās, taču šī ideja atbalstu neguva.
Proti, Vienotība piedāvā, ka Latvijas atbildīgā iestāde, uzklausot komersanta pārstāvjus un izvērtējot situāciju, var aizliegt kanāla retranslāciju, ja kāda ES dalībvalsts to jau izdarījusi. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji juridisku apsvērumu dēļ gan iebilst šādam priekšlikumam, jo dažādās valstīs saturā līdzīgam kanālam var būt atšķirīgi nosaukumi un nesaistītas apraides tiesības. Piemēram, NTV Mir Latvijā un NTV plus Lietuvā var pārraidīt līdzīgu saturu, bet juridiskais pamats retranslācijai šiem kanāliem abās valstīs ir dalīts. Tādēļ Lietuvas lēmumu par kanāla aizliegšanu neesot iespējams tieši izmantot kā iemeslu to darīt arī ar Latvijā līdzīgo saturu translējošo NTV Mir.
Saeimas Juridiskais birojs un komisijā strādājošajā Lolita Čigāne gan uzskata, ka NEPLP pārlieku koncentrējas uz juridiskajām niansēm, nevis uz saturu, kas līdzīgiem telekanāliem bieži ir identisks.
Pēc īsas diskusijas gan politiķi, gan NEPLP tomēr vienojās, ka šis ir labāks risinājums par kvotu ieviešanu, tādēļ tas konceptuāli pieņemams, vien jānoslīpē juridiskās nianses.
Taču, lai kāds arī būtu šā priekšlikuma gala variants, vienā NEPLP pārstāvji neiebilda – likumā nostiprinātas tiesības, izmantot kaimiņvalstu pieredzi, padomei palīdzēs monitorēt Latvijā redzamos TV kanālus. NEPLP norāda, ka tai jāmonitorē vairāk nekā 300 kanālu, bet ar to nodarbojas vien pieci darbinieki, kuriem ar visu tikt galā nav viegli.
Likumprojekta autori vēlējās ar likumu noteikt, ka ne ES dalībvalstu valodās translējošajiem telekanāliem jāatrodas paketes beigās, taču šī ideja atbalstu neguva. Televīzijas pakalpojumu sniedzēji norādīja, ka tehnisku iemeslu dēļ šo prasību nav iespējams izpildīt, bet daži deputāti pamatoti aizrādīja, ka mūsdienās jebkuram ir iespējas sanumurēt telekanālus tādā secībā, kāda tam šķiet tīkamāka.
Jānis Lasmanis
Foto: Pixabay