Šogad Nobela Miera prēmija piešķirta Starptautiskajai Kodolieroču likvidēšanas kampaņai (ICAN) par aicinājumu pievērst uzmanību kodolieroču lietošanas katastrofālajām humānajām sekām, paziņoja Norvēģijas Nobela komiteja.
„Mēs dzīvojam pasaulē, kurā risks, ka tiks izmantoti kodolieroči, ir lielāks, nekā tas bijis ilgu laiku,” pauda Norvēģijas Nobela komitejas priekšsēdētāja Berita Reisa-Andersena.
Viņa aicināja visas valstis, kuru rīcībā ir kodolieroči, iesaistīties sarunās par atteikšanos no tiem.
„Šī gada Miera prēmija ir arī aicinājums visām valstīm sākt nopietnas sarunas ar skatu uz pakāpenisku, līdzsvarotu un rūpīgi novērotu gandrīz 15 000 pasaules kodolieroču iznīcināšanu,” norādīja Reisa-Andersena.
ICAN ir Ženēvā bāzēta 468 nevalstisko organizāciju koalīcija, kas tika dibināta 2007.gadā.
Tā bija viens no galvenajiem spēlētājiem vēsturiskā kodolieroču aizliegšanas līguma izstrādē, kuru jūlijā parakstīja 122 valstis. Tomēr līgums ir simbolisks, jo to atteicās parakstīt visas deviņas ar kodolieročiem bruņotās valstis.
Nobela komiteja šogad saņēma vairāk nekā 300 nominācijas. Par galvenajiem favorītiem uz Nobela Miera prēmiju tika uzskatīti ICAN un Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Starp iespējamajiem laureātiem mediji nosauca arī Hirosimas atomsprādzienu pārcietušo Secuko Tērlovu un Nagasaki atomsprādzienu pārdzīvojušo Sumiteru Taniguči.
Pretendentu vidū bija arī Vācijas kanclere Angela Merkele, ANO bēgļu aģentūra (UNHCR), eritriešu priesteris Mussie Zerai, Itālijas Lampedūzas salas mērs Džusi Nikolīni, kā arī Krievijas opozicionārā laikraksta „Novaja Gazaeta” redaktors Dmitrijs Muratovs un Kongo ginekologs Deniss Mukvege, kurš palīdz seksuālās vardarbības upuriem.
Nobela Miera prēmijas laureāti saņem 971 000 dolāru lielu godalgu.
Pagājušajā gadā Nobela Miera prēmija piešķirta Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam par centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru