Mūsdienās reklāmas neiztiek bez mūzikas – prasme saskaņot atbilstošo dziesmu vai mākslinieku ar zīmolu vērtībām un to vēstījumu ir mākslas cienīgs process. Ja attēls spēj pavēstīt tūkstošiem vārdu, tad skaņa sniedz šim attēlam dzīvību un rada paliekošu emocionālo saikni. Maiga dziesma Lilijas Alenas izpildījumā un Auroras mode, Džons Levis un Ziemassvētku dāvanas, The Velvet Underground un Dunlop riepu reklāma – tie ir tikai daži no piemēriem, cik piemēroti mākslinieki un reklāmas ir atradušās viena otru. Tomēr, ja ieskatāmies dziļāk, ceļš līdz gala produktam nebūt nav tik vienkāršs un skaists kā reklāma.
Nereti mūzika šķiet pārāk liels ieguvums reklāmdevējiem, ka tie aizmirst par risku, ko viņiem var radīt mūzikas bizness, kurā izdevēju ambīcijas dažkārt ir daudz lielākas par labāko tirgotāju. Daudziem zīmoliem ir viena mīļākā dziesma, kuru viņi taupa komerciāliem nolūkiem, tomēr brīdī, kad nākas saskārties ar to izmantošanu, viņi ir spiesti pieņemt ierobežojušās licences, kas nedod iespēju izvērst globāla mēroga kampaņas.
Vislielākā kļūda, ko mārketinga speciālisti var pieļaut ir mūzikas atstāšana pēdējā vieta plānošanas procesā, kas var izraisīt nelicenzētas mūzikas izmantošanu, kā rezultāta var sekot naudas sods un YouTube kanāla apturēšana, un pat juridiska prasība no autortiesību īpašniekiem.
Otrs risks ir saistīts ar konkurenci – zīmoliem vajadzētu uzstāt uz to, lai reklāmu aģentūras izmanto mūzikas ierakstus, izklāstot savas radošās vajadzības, budžetu un nepieciešamo izmantošanu. Tas palīdzēs izfiltrēt dziesmas, kuras nebūs situācijai atbilstošas vai būs pārāk dārgas. Tas ļaus aģentūrām pārvaldīt klientu vajadzības, izvairoties no vilšanās sajūtas, ko var izraisīt dziesmas uzrādīšana, kas teorētiski var būt ideāla, bet nepieejama. Un šeit atkal jāpiemin laika faktors – visu nepieciešams izsvērt laicīgi, jo konkrētās mūzikas izmantošana prasa apstiprinājumus no ierakstu kompānijām, kas pārstāv māksliniekus un mūzikas izdevējiem, kas pārstāv dziesmas autoru.
Pirms izvēlēties mūzikas ierakstu, vispirms ieteicams pārbaudīt tā pieejamību un izmaksas. Tirgotājiem un aģentūrām būtu jākoncentrējas uz to, lai ieguldījums sniegtu vēlamo atdevi. Ja vairākas dziesmas tiek apsvērtas vienai kampaņai, vērā būtu jāņem cenu atšķirība dažādos tirgos. Piemēram, ja vienas dziesmas izmaksas ir 100,000 eiro, tad mēs varam aprēķināt, cik daudz vienību par reklamēto produktu vai pakalpojumu ir jāpārdod, lai atgūtu ieguldīto vairākkārt.
Katrā ziņā, uzsākot ceļu līdz savai ideālajai reklāmas mūzikai nepieciešams apzināties, ko mēs vēlamies pateikt un kā to pateikt vislabāk!
Foto:geralt/https://pixabay.com/en/users/geralt-9301//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/