Šonedēļ Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” Ministru prezidente Laimdota Straujuma izteica pieņēmumu, ka pret viņu ir izvērsta milzīga kampaņa, piebilstot, ka tā ir vērsta tieši pret viņu kā personību, nevis valdību kopumā. Straujuma neslēpa, ka šie apstākļi zināmā mērā iespaido viņas darbību, bet valdība turpina strādāt, un gaidāmajā “Vienotības” kongresā, kas norisināsies 5. decembrī, premjere netaisās paziņot par savu atkāpšanos.
“Katrai valdībai reiz pienāk gals, katra valdība ir terminēta uz noteiktu laiku, un katrs valdības vadītājs ar to rēķinās,” pauda Straujuma, un vaicāta, vai viņa redz valdības galu, premjere turpināja: “Es personīgi to redzu, un kad tas pienāks, tad visa sabiedrība to uzzinās.”
Ministru prezidente atklāja, ka viņa turpina veikt savu darbu, un psiholoģiski viņu salauzt nevar. Straujuma vadās pēc pieņēmuma, ka galvenais nav tas, kas notiek ar viņu, bet tas, kas notiek ar valsti kopumā.
“Tad, kad tu redzi, ka valstij labāks ir cits risinājums, tas tas ir jāpieņem. Es kādreiz atgriezīšos Saeimā un strādāšu tālāk – veselības un bezspēka problēmu man nav,” sacīja Straujuma.
Vaicāta, vai premjere zina, kas pret viņu šo kampaņu rīko, Straujuma atbildēt izvairījās, piebilstot, ka drošības dienesti viņu par to ir informējuši. Kampaņas iemeslus premjere atklāt nevēlējās, taču sacīja, ka vajadzības gadījumā informēs tās personas, uz kurām šī situācija attiecas. Straujuma atklāja, ka pēc sevis premjera krēslā vēlētos redzēt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kā arī ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Vērojot pēdējo divu nedēļu norises, rodas jautājums – kā premjeres kundze tik īsā laika posmā ir spējusi tik ļoti mainīties. Straujuma nebaidās izrādīt savu nekompetenci un dezinformētību, atsaka interviju žurnālistiem, jo viņu gaida pusdienas, kā arī ļauj savai partijas biedrei Solvitai Āboltiņai atklāti graut premjerministres reputāciju.
Jau kādu laiku “Vienotības” aprindās norisinās dažādas peripētijas, kas liek šaubīties ne tikai par partijas tēlu, bet arī tās pārstāvēto valdību. Partijas līdere Solvita Āboltiņa, kas 12. vēlēšanās Saeimā ievēlēta netika un iekļuva valdībā tikai pateicoties no “Vienotības” saraksta ievēlētā Jāņa Junkura lēmumam atteikties no deputāta mandāta, nu jau atklāti pauž iniciatīvu ieņemt Straujumas “krēslu”. Kur pazūd partijas biedru savstarpējā solidaritāte un cieņa?
Atbilde ir pavisam vienkārša – viss notiekošais ir “Vienotības” organizēta kampaņa, lai virzītu Āboltiņu uz kāroto Ministru prezidentes amatu. Laimdota Straujuma zina spēles noteikumus, un, visticamāk, ir gatava īslaicīgi likt uz spēles savu reputāciju, kuru, kā zināms, var atkal spodrināt un atjaunot, pārzinot īstos komunikācijas instrumentus.
Sākotnēji Āboltiņai bija augstāki mērķi – žurnāls “IR” pat bija uzlicis Āboltiņu uz vāka ar komentāru – Nākamā prezidente? Varbūt, tolaik viņa bija plānojusi kļūt par valsts prezidenti? Taču šobrīd mēs vērojam kārtējo ambīciju piepildījumu kā diletantisku teātra izrādi, kas grauj sabiedrības priekšstatus par to, kas ir labs un kas – slikts.
Internets ir pārpildīts ar humoristiskām un pat nievājošām publikācijām par Laimdotu Straujumu, kas tiek saukta par “nezinīti” un kritizēta par valdības aktualitāšu nepārzināšanu, kamēr Solvita Āboltiņa ar augsti paceltu galvu atzīst, ka vajadzības gadījumā ir gatava uzņemties premjeres amatu. Tiešām cēls žests partijas biedres atbalstam! Bet vai Āboltiņai tas izdosies?
Skaidrs ir viens – politiskais teātris uzņem jaunus apgriezienus. Mums tikai atliek ieņemt labākās vietas un kritiski vērot, kura “aktrise” pirmā sajauks tekstu.
Foto: Claudio Jofré Larenas/https://www.flickr.com/photos/nazgulhead//https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/