Mārketinga speciālistiem mūsdienās arvien biežāk nākas par jauniem veidiem, kā veiksmīgāk reklamēt un pārdot produktus, pakalpojumus vai idejas. Lai arī produktu un zīmolu sasaiste ar konkrētām emocijām nav nekas jauns, un zīmoli jau sen domā par kaut vai vairāk kā patērētāju izglītošana un pārliecināšana, pieskaroties emocionālajiem faktoriem, kas ietekmē viņu lēmumus, radīt emocijas ne vienmēr ir vienkārši.
Sākot no reklāmām, kas atklāti sola laimi 1800. gadu beigās, līdz izsmalcinātākām mūsdienīgām kampaņām, reklāmas nozarei ir bagāta vēsture, kurā jūtas tiek izmantotas, lai radītāju savienojumu ar patērētāju.
Reklāmas konteksts tiek atzīts par galveno, lai radītu vēlamo emocionālo reakciju. Arī dažādas aptaujas rāda, ka apkārtējais saturs ietekmē to, kā cilvēki uztver reklāmas.
Lai nodrošinātu maksimālu rezultātu un piemērotību, zīmoliem jāuzlabo spēja izprast noskaņojumu, kas saistīts ar jebkuru saturu.
Līdztekus satura piemērotībai, atbilstībai un noskaņojumam, zīmoliem ir jāiedziļinās emocijās, kuras produkta reklāma rada. To darot, tie ne tikai ļaus labāk atlasīt reklāmas, tādējādi palielinot spēcīgas auditorijas savienojuma iespējamību, bet arī nodrošinās maksimālu konteksta kontroli un aizsardzību.
Viena lieta ir teikt, ka digitālais saturs ir pozitīvs, bet kaut kas cits ir noteikt, vai tas ir koncentrēts uz mīlestību vai humoru. Tas pats ir skalas pretējā galā – ar bailēm un dusmām, kas tiek uzskatītas par negatīvām, tomēr joprojām ļoti atšķirīgām. Tātad, nozīmīgs faktors ir konteksts.
Spēja virzīties uz saturu vai prom no tā, pamatojoties uz tā pozitīvo vai negatīvo raksturu, ir vērtīga, lai virzītu lēmumus par to, kāda veida ziņojumapmaiņas zīmoliem vajadzētu izmantot.
Kā darbojas tehnoloģijas? Cilvēku valoda ir ārkārtīgi sarežģīta, taču tehnoloģiju jauninājumi atvieglo orientēšanos. Tagad ir gudri rīki, kas ir izstrādājuši milzīgus semantiskos tīklus, kas aptver visus 500 000 valodas jēdzienus un attiecības starp vārdiem, kā arī dažādus emocionālos kontekstus, kas saistīti ar vairāk nekā 60 cilvēku emociju pakāpēm.
Tā, piemēram, potenciālais klients ar prātu saprot, ka reklāmas mērķis ir pārdot konkrēto produktu, tomēr pozitīvo emociju ietekmē viņš šo faktu bieži vien izliekas nemanam. Veiksmīgas reklāmas pamatā ir emocijas un emocionālais iespaids – tas, vai reklāma skar cilvēkam personiski būtiskas lietas, būs nozīmīgs brīdī, kad viņš izlems par labu pirkumam.
Vienlaikus jāatceras, ka izstrādājot reklāmas stratēģiju, jāpieņem stratēģiski lēmumi par reklāmas izgatavošanu, mediju izvēli, kā arī jāveic mārketinga elementu savstarpēja koordinācija ar tiem atvēlētiem naudas līdzekļiem. Lai mārketinga un reklāmas komunikāciju stratēģija sniegtu nepieciešamo atdevi ilgstošā laika periodā, reklāmas darbībām jāpapildina vienai otru un jābūt savstarpējā saskaņā.