2023.gada ziemā un pavasarī vismaz reizi dienā radio klausījušies 62,5% jeb 950 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Savukārt šajā laikā kopumā nedēļā vidēji radio klausījās 84,4% jeb 1 miljons 283 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.
2023.gada ziemas un pavasara pētījuma periodā viens radio klausītājs vidēji dienā radio klausīšanai veltījis 4 stundas un 11 minūtes.
Lielākā klausīšanās laika daļa ir radio stacijai “Latvijas Radio 2’’ – 18,5% no kopējā radio klausīšanās laika. Otrajā vietā ierindojas “Radio Skonto” ar 12,1% lielu klausīšanās laika daļu un trešajā vietā – radio stacija “Latvijas Radio 1” ar 8,6% lielu klausīšanās laika daļu.
2023.gada ziemas un pavasara periodā ikdienā visklausītākās radio stacijas ir ‘’Latvijas Radio 2”, kuru klausījās 12,6% jeb 191 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju, “Radio Skonto’’, kuru klausījās 10,9% jeb 165 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem un “Latvijas Radio 1’’, kuru vismaz reizi dienā klausījās 8,4% jeb 127 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā.
Pēdējo sešu mēnešu laikā radio staciju “Radio Skonto” vismaz reizi nedēļā klausījās 32,4% jeb 493 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, Latvijas Radio 2” – 28,4% jeb 432 tūkstoši klausītāju “Radio SWH” – 28,2% jeb 429 tūkstoši klausītāju šajā vecuma grupā.
Mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga komentē: “Salīdzinot radio staciju klausītāju skaitu ar situāciju pirms gada atbilstošā periodā, radio klausītāju skaits, kas vismaz reizi dienā klausījies radio, ir samazinājies (-4,9%). Salīdzinot pēdējo sešu mēnešu rezultātus par radio klausītāju skaitu dažādas vietās ar pētījuma rezultātiem pirms gada, redzam, ka visvairāk samazinājies radio klausītāju skaits mājās (-5,7%), mazliet mazāks tas ir darbā (-0,7%), automašīnās (-0,4%) un citur, piemēram, ciemos pie draugiem (-0,3%). Savukārt radio klausītāju skaits, kuri radio klausījušies sabiedriskās vietās palielinājies (+1%). Salīdzinot radio klausīšanos demogrāfiskās grupās ar situāciju pirms gada, pēdējo sešu mēnešu laikā lielākais radio klausītāju kritums ir vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, kuri atzīmējuši, ka mājās klausījušies radio mazāk (-10,4%). No Latvijas reģioniem sešu reģionu dalījumā, kopumā piecos reģionos klausītāju skaits ir samazinājies, nozīmīgs radio klausītāju kritums ir Latgales reģionā (-12,6%), starp kuriem lielākais samazinājums ir šī reģiona radio klausītāju vidū, kuri atbildējuši, ka radio klausījušies mājās (-11,2%) nekā pirms gada atbilstošā periodā. Savukārt Vidzemē radio klausītāju skaits ir stabils, bez būtiskām svārstībām (-0,1%), salīdzinājumā ar situāciju pirms gada. Salīdzinot vairākus ziemas un pavasara periodus, var secināt, ka radio klausītāju skaits, kuri radio klausījušies mājās, bija palielinājies Covid mājsēdes laikā un pēdējo divu gadu laikā ziemā un pavasarī atgriezies iepriekšējā pirms Covid laika līmenī, un nedaudz samazinājies. Iemesli – gan citu mediju satura patērēšana mājas, gan uzturēšanās ilgāku laiku ārpus mājām, piemēram, sabiedriskās vietās, kur radio klausītāju skaits ir palielinājies.
Lai gan pēdējo 6 mēnešu laikā klausītāju skaits, kuri radio klausījās ik dienu darbā, – bez būtiskām svārstībām, interesants fakts, ka darbā radio vidēji viens klausītājs radio staciju saturu patērējis visilgāk, veltot radio staciju klausīšanai vidēji 6 stundas un 25 minūtes, salīdzinājumā – mājās vidēji viens radio klausītājs radio klausījies vidēji 3 stundas un 53 minūtes.’’