Starptautiskie uzņēmumi masveidā slēdz savus veikalus Krievijā, kaut arī dažiem no tiem lēmums pamest tik lielu tirgu nebūt nav viegls.
Gan politiskais spiediens, gan drošības apsvērumi likuši vairākiem Rietumu uzņēmumiem slēgt savu darbību Krievijā. Pēc iebrukuma Ukrainā ir notikusi korporatīvā izceļošana kā rezultātā lielākie starptautiskie uzņēmumi atsaukuši savu darbību Krievijā.
Pagājušajā nedēļā Krieviju pēc sabiedrības nosodījuma beidzot atstāja gāzēto dzērienu uzņēmums “Coca-Cola”, “McDonald’s” un “Starbucks.” Līdz šim vairāk nekā 300 lielāko starptautisko uzņēmumu ir reaģējuši uz brutālo iebrukumu Ukrainā – no mazumtirdzniecības sektora līdz enerģētikai, tehnoloģijām un izklaidei divu nedēļu laikā globālie Rietumu uzņēmumi steidzās izstāties no Krievijas.
Taču uzskatāms, ka uzņēmumiem, kuriem ir lielāka ietekme uz Krieviju, lēmums pārtraukt sakarus ar Maskavu varētu vairāk kaitēt nekā reputācijas risks palikt tirgū.
Puse no desmit lielākajām starptautiskajām kompānijām Krievijā ir nolēmušas apturēt vai samazināt savu darbību, norādot uz piegādes ķēdes problēmām un militāro krīzi Ukrainā. Pārējie par situāciju kopš kara sākuma nav paziņojuši neko.
To vidū ir, piemēram, “Philip Morris International”, kas 2020. gadā ierindojās starptautiskajā uzņēmumā ar lielākajiem ieņēmumiem Krievijā pēc gandrīz 2,6 miljardu dolāru (2,4 miljardu eiro) iekasēšanas. Uzņēmums uz laiku ir pārtraucis darbību Ukrainā, bet turpina darbību Krievijā un norāda, ka rūpīgi seko līdzi turpmākajām norisēm.
Citam vadošajam spēlētājam, Japānas tabakas ražotājam “JTI” ir piecas rūpnīcas un 4500 darbinieku visā Krievijā. Pašlaik tā turpina savu darbību Krievijā, bet ir apturējusi vietējo ražošanu savā rūpnīcā Ukrainā, norādot uz bažām par darbinieku drošību.
Tirdzniecību Krievijā turpina arī dažas Francijas firmas, kas darbojas Krievijas tirgū. Mājas mazumtirgotājs “Leroy Merlin”, kas ieņēmumu ziņā seko “Philip Morris”, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tā 112 veikali visā Krievijā turpinās darboties kā parasti un ka tas neplāno izstāties no tirgus.
Karam saasinoties, daži auto ražotāji steidzās pārtraukt ražošanu uz vietas Krievijā. Gan Vācijas Volkswagen, gan Japānas Toyota apturēja ražošanu savās Krievijas rūpnīcās un uz nenoteiktu laiku apturēja automašīnu eksportu uz Krieviju, pamatojot to ar traucējumiem piegādes ķēdē. Luksusa automašīnu ražotāji Rolls Royce, Jaguar Land Rover un Aston Martin pārtrauca pārdošanu un sūtījumus uz Krieviju, bet Mercedes Benz un BMW apturēja eksportu un ražošanu uz vietas. Volvo, Nissan, Honda, Ford un General Motors ir ieviesuši līdzīgus pasākumus.
Taču Renault grupai 2007. gadā noslēgtais darījums saista Francijas autoražotāju ar Krieviju, kas ar 12% no ieņēmumiem ir otrais lielākais tirgus. Toreiz Renault ienāca šajā plaukstošajā tirgū, iegādājoties AvtoVaz, ikoniskās padomju laika Lada ražotāju.
Savu darbību Krievijā slēguši arī vairāki tehnoloģiju uzņēmumi. Programmatūras uzņēmumi Microsoft un SAP ir starp tiem, kas apturējuši jaunu produktu tirdzniecību.
Google un Facebook aizliedza Krievijas valsts medijiem darboties un gūt peļņu no reklāmām savās platformās. Spotify paziņoja par sava Maskavas biroja slēgšanu, taču paziņoja, ka turpinās atļaut piekļuvi tā saturam, cenšoties cīnīties pret propagandu un dezinformāciju.
Arī tehnoloģiju uzņēmumi Apple un Samsung ir izvēlējušies reaģēt uz ASV, ES un citu valstu noteiktajām sankcijām. Apple pārtrauca visu vietējo produktu pārdošanu Apple veikalos un ierobežoja dažu savu pakalpojumu, tostarp maksājumu platformas Apple Pay, funkcionalitāti. Neskatoties uz vadošo pozīciju Krievijas viedtālruņu tirgū, Samsung apturēja viedtālruņu un mikroshēmu piegādi uz Krieviju.
Arī modes zīmoli H&M un Zara pagājušajā nedēļā paziņoja par izstāšanos no Krievijas tirgus, uz laiku slēdzot savus veikalus un apturot vietējo izpārdošanu. Nesen tiem pievienojās amerikāņu džinsu zīmols Levi’s, kas padomju laikā bija uzskatāms par brīvības simbolu.
Modes mazumtirgotāju aizplūšanai pievienojās arī sporta zīmoli Nike, Puma un Adidas. kas pat gāja soli tālāk, pārtraucot sadarbību ar Krievijas Futbola federāciju.
Luksusa zīmoli Chanel, Prada, Hermes, Burberry, LVMH Moët Hennessy Louis Vuitton un Kering, kam pieder Gucci un Saint Laurent, arī ir apturējuši savu pārdošanu.
Starptautiskie maksājumu giganti Visa, Mastercard un American Express pēc sankciju ieviešanas nekavējoties apturēja savus pakalpojumus.
Kopā ar “McDonald’s” un “Starbucks”, arī “Coca-Cola” nesen paziņoja, ka tā pamet Krievijas tirgu. Patēriņa preču zīmoli “Unilever” un “Kraft Heinz” apturēja visu Krievijas importu un eksportu.
Savukārt Zviedrijas mēbeļu mazumtirgotājs IKEA pagājušajā nedēļā paziņoja par lēmumu apturēt ražošanu un mazumtirdzniecību Krievijā un Baltkrievijā, kā arī apturēt visu importu un eksportu uz un no šīm valstīm.