Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Māris Kučinskis piekrita no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, lai LTV ziņu raidījumam Panorāma varētu nomainīt vadības pulti. LTV nolietotā pults ir jānomaina, jo tehnisko problēmu cēlonim, pēc Kučinska domām, ir «loģisks izskaidrojums».
Es tomēr nesaprotu, kāpēc nevis uzņēmuma valde, bet Latvijas valdība lemj par viena valstij piederoša uzņēmuma nelielas salauztas ražošanas iekārtas nomaiņu ar jaunu?
LTV nav valsts budžeta iestāde. LTV ir uzņēmums, kas gūst ienākumus no reklāmas pārdošanas un pārskaitījumus no valsts budžeta konkrētu mērķu īstenošanai.
Atgādināsim, kā būtu jānotiek ražošanas iekārtu nomaiņai normālā uzņēmumā. Uzņēmums iegādājas ražošanas iekārtu – TV pārraides pulti -, kurai ir jāstrādā, pieņemsim, piecus gadus. Katru gadu par pulti ir jāuzskaita iekārtas nolietojums (vecākai paaudzei saprotamā terminoloģijā – amortizācijas atskaitījumi). Amortizācijas atskaitījumi (nolietojuma uzkrājumi) netiek aplikti ar uzņēmuma ienākuma nodokli, no tiem ir neloģiski maksāt prēmijas vai algas. Šie līdzekļi ir nepieciešami, lai remontētu vai nomainītu nolietotās ražošanas iekārtas. Ja iekārta grāmatvedībā jau ir 100% nolietota, bet tā joprojām strādā, tad iekārtām grāmatvedībā uzrāda nulles vērtību, bet uzņēmums var to turpināt darbināt, līdz iekārta nolietojas pilnīgi. Ja uzņēmums ir veicis amortizācijas atskaitījumus un nav tos notrallinājis, tad brīdī, kad TV pārraides pults dabiski nolietosies un vairs nestrādās, uzņēmuma rīcībā būs līdzekļi, lai iekārtu aizstātu ar jaunu un ražošana turpinātos.
Cilvēkiem, kuri lielāko daļu savas dzīves ir darbojušies privātā sfērā, ir pilnīgi neizprotama dīvainā kņada ap valstij piederošu uzņēmumu darbību.
Pēc tam, kad LTV pārstāvji paziņoja, ka ziņu raidījuma Panorāma vadības pults ir nokalpojusi savu laiku un tās defekti tagad jau apdraud tiešraižu nodrošināšanu, sociālos tīklus un plašsaziņas līdzekļus piepilda vaimanas par nabaga LTV, par to, cik nolietota ir citu LTV studiju tehnika (kaut vai Arno Jundzes komentārs 25. maija Neatkarīgajā).
Taču jautājums, kas samulsina tos, kam ir pieredze privātajā uzņēmējdarbībā, ir cits. Kas ir noticis un kas notiek ar LTV amortizācijas (nolietojuma) uzkrājumiem? Vai tie vispār tiek veikti? Ja LTV amortizācijas (nolietojuma) uzkrājumi tiek veikti, tad kur tie ir iztērēti? Ja LTV amortizācijas (nolietojuma) uzkrājumi netiek veikti, tad kurš ir par šādu lēmumu atbildīgs? Kāpēc LTV darbojas neatbilstoši normāla uzņēmuma darba principiem? Ja LTV Panorāma vadības pults nomaiņai uzkrātā amortizācija ir iztērēta citiem mērķiem, tad sabiedrībai būtu tiesības zināt – kādiem?
Kas deva atļauju un kura LTV vadības amatpersona par to atbild?
Protams, ka Latvija ir varena un bagāta valsts. Latvijas 2018. gada ekonomiskā augšupeja ir tik apdullinoši strauja, ka valdība var atļauties nopirkt vadības pulti kaut vai katrai ministrijai, par LTV nemaz nerunājot. Tikai šāda valsts īpašumu pārvaldība nav civilizētas valsts cienīga.
Diemžēl ir pamats domāt, ka LTV vadības problēmas – amortizācijas atskaitījumi netiek veikti vai tiek tērēti citiem mērķiem (pareizo atbildi es nezinu) – attiecas ne vien uz LTV, bet uz ļoti daudziem valsts īpašumiem. To 26. maijā, komentējot nepieciešamību pārcelt Ekonomikas ministriju no pašreizējās ēkas uz Pasaules tirdzniecības centra ēku, apliecināja pats ekonomikas ministrs. Tikpat kritiskā stāvoklī kā LTV Panorāmas vadības pults ir nolaista Ekonomikas ministrijas un citu ministriju ēkas. Arvila Ašeradena teiktais par ministriju ēkām: «Patlaban ēkas tiek nolietotas un pēc tam pamestas. Ekonomikas ministrija ir ilgstoši lietojusi māju un kaut ko par piešķirtiem budžeta līdzekļiem ir pielabojusi, bet nekad nav ticis veikts kapitālais remonts. Tagad ēkas ekspluatācija ir atzīta kā kritiska.» Tagad ekonomikas ministrs ierosina noteikt ministrijām par valsts īpašumu izmantošanu īres maksu, kurā tiktu ietvers nolietojums. Arvils Ašeradens: «Normāli būtu maksāt samērīgu īres naudu, lai būvi uzturētu kārtībā un iznomātājs to varētu apsaimniekot un uzskatīt par aktīvu ar zināmu vērtību.»
Ekonomikas ministrs izteica cerību, ka pēc 2019. gada pat valsts budžeta iestādes varētu sākt maksāt īres maksu, «lai uzturētu namus, kuros iestādes atrodas».
Jautājums, kurš tagad jāuzdod visiem Ministru kabineta locekļiem – no kura gada valstij piederošie mediju uzņēmumi sāks veikt grāmatvediski pareizus nolietojuma uzkrājumus, lai Ministru kabinetam nebūtu jālemj par katras skrūves nomaiņu raidīšanas iekārtās, bet par to varētu lemt attiecīgo uzņēmumu valdes pilnīgi pastāvīgi?
Juris Paiders/ NRA.lv.
Foto: F64