Legālā satura lobijs meklē iespējas sodīt ikvienu, kurš internetā skatās filmas, par tām nemaksājot, savukārt vietnes, kas šo pakalpojumu piedāvā, iecerēts slēgt.
Biedrība “Par legālu saturu”, kurā apvienojušies TV pakalpojumu sniedzēji un audiovizuālā satura ražotāji, jau īsteno gana agresīvu sociālo kampaņu. Ja tu skaties filmu bez maksas – tu zodz. Taču ar moralizēšanu acīmredzot nav līdzēts, jo pārāk daudziem cilvēkiem šķiet, ka internets ir neregulēta un brīva vide. Tāpēc autortiesību turētāji meklē arī citus līdzekļus, kā šo pārliecību izdzīt laukā. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pašlaik skata biedrības ierosinājumu paplašināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras, uzdodot tai bloķēt vietnes, kas piedāvā nelegālo saturu. Slēgt IP adreses, kurās atrodamas nelicencētas filmas. Pret lielāko jebkāda satura izplatītāju youtube.com biedrība gan negrasās vērsties. Biedrības vadītāja Dace Kotzeva skaidro NRA.lv, ka ar šo vietni problēmu neesot. Tiklīdz noziņo par autortiesību pārkāpumu, konkrētais saturs tiek izņemts.
Jāpaskaidro, ka biedrību nemaz neinteresē aizsargāt visu filmu un katra kaķu video autortiesības, bet tikai «komerciāls augsta līmeņa saturs». Runa ir par sešām Holivudas kompānijām – Paramount, Warner Bros., Walt Disney, Sony, Universal Pictures, Century Fox. Katra no tām gadā nopelna vairāk nekā miljardu dolāru un grib pelnīt vēl vairāk. Tāpat kā šo filmu izplatītāji un izrādītāji, ko Latvijā attiecīgi pārstāv biedrība “Par legālu saturu”. Publikai par komerckino jāmaksā, kamēr vien no tās var izspiest jebkādu interesi par produktu. Vispirms jāmaksā kinoteātros, pēc tam legālajās straumēšanas vietnēs, tad arī parastajos televīzijas kanālos. Savukārt par filmu un nelegāli straumētu TV kanālu paskatīšanos internetā bez maksas jāaizmirst. Biedrība uzskata, ka to palīdzēs izdarīt publikas sodīšana, un šajā jautājumā konsultējas ar juristiem. Vienkārši gan šādu kārtību ieviest nebūs. Varbūt pat neiespējami. Latvijas Juristu apvienības vadītājs Rihards Bunka atzīst, ka principā šī ir tiesiska lieta – kinoteātru filmas nedrīkst būt skatāmas youtube, ja īpašnieki to nevēlas. Runa droši vien varētu būt par naudassodu – līgumsodu, kā par braukšanu bez biļetes vai administratīvo sodu. Te vēl jautājums, ko darīt ar nepilngadīgajiem, jo pret viņiem likumi prasa īpašu attieksmi.
Taču galvenā problēma ir citā apstāklī. Proti, pirms sodīšanas vispirms jānovērš iespēja, ka cilvēks kļūst par pārkāpēju neapzināti.
Par negribētu rīcību sodīt nedrīkst. Tātad filmu izplatītājiem jānodrošina tehnisks risinājums, lai brīdinātu patērētājus, ka konkrētais saturs ir aizsargāts. Ka šajā vietnē konkrēto filmu skatīties nedrīkst. Ja skatītājs apzināti nospiež zagšanas pogu, tad jau viņu ir par ko sodīt.
Līdz šim biedrība “Par legālu saturu” nav spējusi paskaidrot, kā autortiesību jomas nezinātājam atšķirt legālu Laru Kroftu 2 no nelegālas, ja internetā ir pieejamas abas.
Imants Vīksne