Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā, maksā par pieeju ES tirgum. Arī Latvijas valdība saņem un, respektējot donoru vēlmes, sadala prāvus līdzekļus no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas. Pie neparasti liela dāvinājuma šādā ceļā cer tikt sabiedriskā organizācija Baltijas Mediju ekselences centrs. 400 tūkstošiem eiro, vēsta NRA.lv.
Kopumā no EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta Latvijai līdz 2021. gadam būs pieejami vairāk nekā 102 miljoni eiro. Dažādiem mērķiem – ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, nabadzības mazināšanā, vides pārvaldībā, uzņēmējdarbībā. Tāpat nauda paredzēta nevalstisko organizāciju atbalstam un divpusējās sadarbības veicināšanai. Tieši šajā pēdējā mērķī iezīmēta nauda Baltijas Mediju izcilības centram, un tādēļ atbilstoši palielināts Divpusējās sadarbības fonda apjoms. Atbildīgā par projekta īstenošanu kā līdzfinansējuma saņēmēja ir Ārlietu ministrija, bet tālākos naudas ceļus pieskata Finanšu ministrija.
Donora īpašā vēlme
Mediju nozarē 400 tūkstoši ir liela summa. Publiskais finansējums šīs jomas atbalstam ir pēdējo gadu jaunievedums, un parasti tas tiek sadalīts projektu konkursos. Mediji un žurnālistikas organizācijas cīnās par katru centu, ko atvēl valsts. Taču šajā gadījumā notiek citādi. EEZ finanšu instrumenta noteikumos iekļauta īpaša atruna par piešķīrumu tieši konkrētajai biedrībai. Finanšu ministrija skaidro, ka tāda bijusi Norvēģijas īpašā vēlme, jo sadarbība ar biedrību izveidojusies jau iepriekš, kad tā pretendēja uz vēstniecības izsludinātu grantu.
Biedrības izpilddirektore Gunta Sloga pagaidām nevar runāt detaļās par šīs ievērojamās summas tērēšanu, jo līgumu vēl nemaz nav redzējusi. Taču lielos vilcienos mērķis skaidrs – mediju stiprināšana Baltijas valstīs. Tā arī esot biedrības pamatnodarbošanās – semināri un lekcijas nozares profesionāļiem, šoreiz ar akcentu uz reģionālajos medijos strādājošajiem. Finansētas tikšot arī centra administratīvās izmaksas.
Domstarpības par mērķiem
Te jāpaskaidro, ka biedrību dibinājuši triju Baltijas valstu sabiedriskie mediji sadarbībā ar dažādām pašmāju un ārzemju žurnālistu organizācijām. Bet atbalstītāju vidū ir mūsu Ārlietu ministrija, jo tās interesēs ir nest žurnālistikas gara gaismu Austrumu partnerības valstīm. Līdzīgi, kā rietumvalstis caur šādiem grantiem to dara pie mums nolūkā mazināt Krievijas satura ietekmi. Vēl viens virziens, kurā strādā biedrība, ir medijpratības veicināšana – tātad darbs ar jauniešiem skolās. Bet tam nav gandrīz nekādas saistības ar žurnālistu darbu. Biedrībā jau kādu laiku brieda domstarpības jautājumā, kādā virzienā attīstīties. Pirms dažiem mēnešiem no valdes aizgāja Sanita Jemberga. (Lursoft datubāzē šīs izmaiņas gan vēl neatspoguļojas.) Viņa uzsver, ka centrs tika dibināts, lai radītu tālākizglītības iespējas Baltijas žurnālistiem. «Ja sāk atkāpties no šā kursa un pasniedz visu visiem, tur vairs nav saistības ar žurnālistiku un fokuss ir prom no Baltijas.»
Mediju vides stiprināšanai
Norvēģu atvēlētā nauda gan tikšot pilnībā atvēlēta Baltijas žurnālistu zināšanu pilnveidei, nevis kādu austrumvalstu žurnālistu apmācīšanai. Tā vismaz sola Jembergas pēctece biedrības izpildinstitūcijā – Gunta Sloga.
Valdības dokumentos minēts, ka Baltijas Mediju izcilības centra iniciatīvas īstenošanu plānots sākt 2018. gada septembrī.
Sākotnēji dokumentos nemaz nav figurējis skaidrojums, kādēļ tāds pēkšņs dāsnums attiecībā uz vienu konkrētu sabiedrisko organizāciju. Tas parādījās informatīvajā ziņojumā par Kohēzijas politikas fondu investīciju progresu: «Divpusējās sadarbības fonda mērķis ir atbalstīt labas prakses piemēru un zināšanu apmaiņu starp donorvalstu un Latvijas institūcijām dažādās jomās. Sanāksmē tika pārrunāts arī jautājums par EEZ finanšu instrumenta saprašanās memoranda B pielikumā iekļauto divpusējās iniciatīvas finansējumu (400 000 eiro) biedrībai Baltijas Mediju izcilības centrs. Atbilstoši donorvalstu pārstāvju ierosinājumam Finanšu ministrija slēgs vienošanos ar minēto biedrību kā līdzfinansējuma saņēmēju par divpusējās sadarbības iniciatīvas īstenošanu mediju vides stiprināšanai.
Imants Vīksne
Foto: Pixabay