Valsts prezidentu Raimondu Vējoni ekskursijā pa Facebook galveno mītni viņa Amerikas vizītes laikā izvadāja nevis kompānijas dibinātājs un īpašnieks Marks Cukerbergs, bet kāda vietējā blondīne sarkanā žaketē. Latvijas un arī citu valstu iespējas jebkā ietekmēt globālo interneta milžu piekopto datu tirgošanas politiku ir gaužām ierobežotas.
Fakts, ka interneta kompānijas izmanto savu klientu datus komerciālām vajadzībām, nevienam nav noslēpums. Katram lietotājam tiek piedāvāts viņa profilam atbilstoši piemeklēts saturs un reklāmas. Viss, sākot no apakšveļas un beidzot ar automašīnām.
Komercijai un politikai
Reklāmdevēji un satura radītāji maksā par iespējām sasniegt sev nepieciešamo auditoriju un noskaidrot par to vispersoniskākos datus. Ne tikai dzimumu un vecumu, bet arī uzskatus, orientāciju, intereses. Savukārt lietotāji šādai kārtībai ir piekrituši visbiežāk sev nemaz nezināmā veidā, kaut kur kaut kad ar ķeksīti piekrītot lietošanas noteikumiem un savu datu izmantošanai pēc facebook, google un citu kompāniju ieskatiem. Tostarp nodošanai trešajām personām.
Tikai pēc tam, kad atklājusies šo datu nodošana milzīgos apjomos ne tikai komercijai, bet arī politisku mērķu sasniegšanai, par to sākuši uztraukties politiķi. Jāatgādina, ka skandāla izcelsmes vieta ir ASV. Kompānija Facebook apstiprinājusi, ka 87 miljoni lietotāju datu tika neatbilstošā veidā nodoti datu analīzes firmai Cambridge Analytica, kas savukārt tikusi algota prezidenta Donalda Trampa vēlēšanu kampaņā. Cukerbergam nāksies liecināt ASV Kongresā. Taču pārdoti ir ne tikai amerikāņu, bet arī eiropiešu dati, un trauksmi par to ceļ vācieši. Aģentūra REUTERS vēsta, ka tur pret Facebook par neatļautu personas datu tirgošanu sākta pretmonopola izmeklēšana. Paskaidrojumus pieprasījusi arī Eiropas Komisija.
Cukerbergs uz tepiķa?
Facebook vārds saistībā ar informācijas drošību, kā arī lietotāju ietekmēšanu tiek piesaukts arī Latvijā. Marta sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume pavēstīja, ka apņēmies saskaitīt priekšvēlēšanu politisko reklāmu izmaksas internetā, un, ja Facebook šajā darbā nepalīdzēs, tiks rosinātas kādas soda sankcijas pret kompāniju – piemēram, slēgšana uz laiku Latvijas teritorijā. Arī Google, Youtube, Vkontakte un Odnoklassniki nākšoties sadarboties godīgu Latvijas Saeimas vēlēšanu nodrošināšanā.
KNAB tikšanās ar Facebook pārstāvjiem notiks šonedēļ. Tādu plāno arī Valsts Kanceleja. Taču iespaids, ka Latvijas valsts ir izsaukusi pašu Cukerbergu pie sevis uz tepiķa, ir stipri pārspīlēts. Valsts Kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova skaidro, ka patiesībā Facebook reģionālie pārstāvji Latvijā ierodas nolūkā vadīt semināru valsts iestāžu komunikatoriem par komunikācijas iespējām šajā sociālajā tīklā. Kā audzēt sekotāju skaitu, kā vislabāk nodot vēstījumu, kā darbojas publicitātes algoritmi un tādā garā. Valsts pārvaldes komunikācijas prasmes neapšaubāmi ir jāstiprina, un semināru Facebook piedāvājis novadīt bez maksas. KNAB savukārt pieteicies pie reizes atnākt un uzdot savus jautājumus par politiskās reklāmas izcenojumiem. Cita lieta, ka Facebook Baltijas un Polijas reģionālie pārstāvji, iespējams, varēs arī pastāstīt par viltus ziņu apkarošanas iespējām.
Metode vairs nav ekspluatējama
Šis temats pašlaik Latvijā ir modē, jo aktualitāti tam piešķīris Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš ir gan rīkojis konferences ar ārvalstu diplomātiskā korpusa piedalīšanos, gan reģionālā vizītē Priekuļu skolā mācījis skolēniem atpazīt īstas ziņas no viltus ziņām. Šobrīd tas ir tik iecienīts temats, ka politiķi par viltus ziņām dēvē teju visu, kas viņiem nepatīk. Bet, ja neskaita Cukerberga pērno atziņu, ka tā patiešām ir problēma, feisbukam no tā ne silts, ne auksts. Roboti turpina Latvijas iedzīvotāju profilos iešķirot ziņas, reklāmas un saturu atbilstoši viņiem vien zināmiem algoritmiem, taču speciāli nemērot patiesības daudzumu.
NRA.lv vēlējās noskaidrot, vai lielajā skandālā ar 87 miljonu lietotāju datu noplūdi skarti arī Latvijas iedzīvotāji. Datu valsts inspekcijas Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Lauris Linabergs atbild šādi: «Datu valsts inspekcijas rīcībā nav nonākusi informācija par Latvijas iedzīvotāju datu neadekvātu apstrādi lielā apjomā. Datu valsts inspekcija informē, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju plaši izskanējušais skandāls par Cambridge analytics veiktajām darbībām ar Facebook lietotāju datiem ir saistīts ar datu izgūšanas metodi, kura tika pielietota 2014. gadā un kura pašlaik nav ekspluatējama.»
Imants Vīksne