Pēdējo 6 mēnešu laikā vidēji 77,5% jeb 1 miljons 192 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši kādu no pēdējiem sešiem preses izdevumu numuriem, liecina Kantar 2021.gada periodā veiktā Nacionālā preses auditorijas pētījuma rezultāti. Pētījumā apkopota informācija par 145 drukāto preses izdevumu auditoriju.
2021.gada periodā lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas Latvijas iedzīvotāju vidū ir laikraksts “MK Latvija” krievu valodā, nedēļas žurnāls “Ieva” un laikraksta “MK Latvija” pielikums “Televizor” krievu valodā.
Nedēļas laikrakstu krievu valodā “MK Latvija” vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši 9,5% jeb 146 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem, žurnālu “Ieva” – 6,5% jeb 100 tūkstoši lasītāju un nedēļas avīzes “MK Latvija’’ pielikumu “Televizor’’ vidēji vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši 6% jeb 92 tūkstoši lasītāju.
Desmit lasītāko periodiskās preses izdevumu vidū ierindojas arī žurnāls “Kas Jauns’’ ar 4,8% jeb 74 tūkstošiem lasītāju, žurnāls ‘’Privātā Dzīve’’ ar 4,8% jeb 74 tūkstošiem lasītāju, žurnāls “Ievas Stāsti’’ ar 4,1% jeb 64 tūkstošiem lasītāju, žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture’’ ar 3,8% jeb 59 tūkstošiem lasītāju, nedēļas programmu avīze “Latvijskaja TV Programma’’ (krievu valodā) ar 3,4% jeb 52 tūkstošiem lasītāju, žurnāls “Ievas Veselība” ar 3,3 % jeb 51 tūkstoti lasītāju un žurnālu ‘’Ievas Dārzs”, kuru vidēji vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši 3,2 % jeb 49 tūkstoši lasītāju.
Mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga komentē: “Vidēji vismaz vienu preses izdevumu no pēdējiem 6 numuriem ir lasījuši 73,7% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Šī gada laikā vērojams līdzīgs žurnālu un laikrakstu patēriņš. Vismaz vienu laikraksta numuru no pēdējiem sešiem numuriem lasīja 54,3% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 64 gadiem, un vismaz vienu žurnālu no pēdējiem sešiem numuriem lasīja 54,6% Latvijas iedzīvotāju attiecīgajā vecuma grupā.
Kā liecina šī gada Preses auditorijas pētījuma rezultāti dažādās demogrāfiskās grupās, preses izdevumu patēriņš sieviešu vidū aizvien ir lielāks nekā vīriešu vidū. Vismaz vienu drukātu periodiskās preses izdevumu no pēdējiem sešiem numuriem lasījušas 79,5% sieviešu un 67,5% vīriešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Ievērojams lasītāju daudzums ir vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem – 83,3% ir lasījuši vai caurskatījuši vienu preses izdevumu no pēdējiem sešiem numuriem. Piecu reģionu dalījumā kopējais patēriņš vislielākais ir Zemgalē – 79% šī reģiona iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir atzīmējuši, ka lasījuši vismaz vienu preses izdevumu. Mazākais preses izdevumu patēriņš ir Rīgā – 69,4% no Rīgas iedzīvotājiem ir atzīmējuši, ka lasījuši kādu preses izdevumu. Savukārt starp Rīgas, pilsētu un lauku iedzīvotājiem, lielākais patēriņš ir lauku teritoriju iedzīvotājiem – 76,6%, šo teritoriju iedzīvotāju lasījuši kādu numuru no pēdējiem 6 preses izdevumiem.
Latvijas iedzīvotāju vidū preses izdevumu lasītākās tēmas ir par vēsturi, sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem, dārza un mājās labiekārtošanas darbiem un jautājumiem par bērnu audzināšanu, un aizvien pieprasītas ir TV programmas. Lai gan pandēmijas ietekmē arī kopumā drukāto preses izdevumu patēriņš ir krities, tomēr vērojama preses izdevumu digitālo versiju attīstība.”